Man liekas, neviens nevar palikt vienaldzīgs pret kazas sieru. Tas vai nu garšo, vai nu to ienīsti no visas sirds. Ilgu laiku es biju nīdēju pusē- siers smirdēja pēc lopu šķūņa, es varēju maksimāli nokosties no gabaliņa, bet norīt vairs nespēju. Tagad es jau saprotu- es vienkārši izvēlējos nepareizo, kazas siers var garšot, ja vien tu atradīsi savu īsto. Mans īstais bija mīkstais kazas siers, maigs un delikāts. Iepazīšanas reizē es tomēr sajaucu to ar svaigo sieru (cream-cheese), jo baidījos, ka mums nesaskanēs. Ātri šos drošības pasākumus atcēlu un gatavoju uzkodas ar mīksto kazas sieru pa labi un pa kreisi. Šovakar "pa labi un pa kreisi" tapa siltie baklažānu salāti ar kazas sieru un baziliku, bet vīram (kā jau parasti, vīriešiem vajag ko nopietnāku) pagatavoju pastu ar baklažāniem, kazas sieru un baziliku (lasi: salātiem piejaucu klāt vārītus makaronus).



2 baklažānus un 1 papriku sagriezu palielos gabalos, izkārtoju uz cepešpannas, apslaucīju ar olīveļļu, pieliku sāli, svaigi maltos melnos piparus un svaiga timiāna zariņus un liku cepeškrāsnī 220 grādos uz 15 minūtēm. Pa to laiku sauju ķirštomātu sagriezu uz pusēm un pēc 15 minūtēm tie pievienojas baklažāniem ar papriku. Vēl pēc 5 minūtēm dārzeņi gatavi. Gataviem dārzeņiem pievienoju vēl pāris pīles olīveļļas ar baziliku (tā ir opcija, nav obligāti), svaigas bazilika lapiņas un kazas siera piciņas (šoreiz tas bija Līcīšu mīkstais siers ar ķiplokiem). Ak jā, timiāna zariņus vajag izņemt, tos mēs neēdīsim.

P.S. ja kazas siers tomēr negaršo, to var aizvietot vienkārši ar svaigo sieru (philadelfia etc.), svaigā siera bumbiņām (ir tādas no govs piena ar garšvielām eļļā) vai pat mocarellu.